Pirelli Kalendāra fotogrāfa Stīva MakKarija (Steve McCurry) biogrāfija

 Stīvs MakKarijs (Steve McCurry)

„Es teiktu, ka esmu ielas fotogrāfs, kurš iemūžina ‘atrastas’ situācijas,” saka MakKarijs, aprakstot pats sevi. Viens šāds fotouzņēmums ir triumfs notvertam novērojumam, vesels stāstījums par vientulību un figūrām dinamiskā pilsētvidē.

„Kailumu ir iespējams fotografēt jebkur,” saka Stīvs MakKarijs. „Toties šīs modeles ir apģērbtas, un katrai no viņām ir sava labdarības iestāde. Viņas ir mērķtiecīgas un ideālistiskas. Tāpēc es vēlējos viņas parādīt noteiktā vietā. Tieši tāpēc Rio tam bija perfekta vieta.”

Stīvs MakKarijs jau gandrīz četrdesmit gadus ir ceļojis un uzņēmis fotogrāfijas. Es viņu pazīstu trīsdesmit no šiem gadiem. Stīvs ir lielisks fotogrāfs, jo viņš ir atjautīgs ceļotājs, vienkāršs cilvēks un vissmagāk strādājošais radošais cilvēks, kādu es pazīstu. Viņš vienmēr ir gatavs redzēt lietu būtību, atrast cilvēcību katrā attēlā. Viens no šādiem attēliem ir Šarbatas Gulas (Sharbat Gula), zaļacainās afganistāņu pusaudzes, portrets, kuru viņš uzņēma bēgļu nometnē 1984. gadā. Šī fotogrāfija tiek saukta par vienu no visplašāk atpazīstamajiem fotoattēliem. Īsti savā garā, Stīvs 17 gadus vēlāk uzmeklēja šo sievieti un viņu vēlreiz nofotografēja.

Stīvs bija ceļotājs vēl pirms kļuva par fotogrāfu, un viņš vienmēr ir bijis gatavs riskēt. 22 gadu vecumā, meklējot jaunus iespaidus, viņš uzsāka ceļojumu ar autostopiem no savām mājām ASV un ceļoja pa Meksiku un Centrālameriku līdz pat Panamai („tur es iegādājos lēcas”). Pirms viņam palika trīsdesmit, viņš bija ceļojis pa Dienvidslāviju un Bulgāriju, lejup pa Nīlu caur Ugandu un Keniju. 1970. gadu beigās viņš divus gadus dzīvoja klejotāja dzīvi Indijā, apmeklēja Nepālu un Taizemi. Viņš ir arī ielavījies Afganistānā, maskējies kā afgāņu zemnieks. Arī tad viņam vēl nebija trīsdesmit.

 Foto: Stīvs MakKarijs (Steve McCurry)  Foto: Stīvs MakKarijs (Steve McCurry)  Foto: Stīvs MakKarijs (Steve McCurry)  Foto: Stīvs MakKarijs (Steve McCurry)

Ir tāds slavens fakts, ka 1979. gada sākumā, pilsoņu kara laikā, Stīvs, uzaudzējis bārdu, tērpies vietējā apģērbā, šalvārā (shalwar kameez), piecu afgāņu pavadībā devās no Čitralas (Chitral) nelīdzenajā ziemeļrietumu pierobežas provincē Pakistānā uz Kunāras ieleju (Kunar Valley) Afganistānā, fotografējot nodegušus ciemus, bombardēšanas sekas un tur pastrādātās zvērības. Viņš gāja visu ceļu pa kalnu takām, pārtiekot no ogām un guļot būdās. Desmit mēnešus vēlāk, kad Padomju Savienība iebruka Afganistānā, viņa fotogrāfijas bija pirmās, kas tika publicētas Eiropā un Amerikā, atainojot izaicinošu afgāņu mudžahedu.

Pēc vēl vienas vizītes Afganistānā un uzdevumiem Beirūtā, Balučistānā un uz Kambodžas robežas, Stīvs ieguva kara fotogrāfa reputāciju. „Bet tas nav tas, ko es vēlējos. Es vēlējos strādāt ārštatā un doties, kur vien vēlos,” viņš piebilst.

Savu vēlmi viņš piepildīja – savos ceļojumos Indijā, Dienvidamerikā, Japānā un Āfrikā viņš ir veltījis sevi savai mākslai, meklējot gaismu. Daudzas no viņa uzņemtajām fotogrāfijām ir vēsturiskas, savās fotogrāfijās viņš nejauši iemūžinājis zudušās pasaules paradumus, ikdienu un tērpus. 

„Esmu lepns par šī projekta vietām, apstākļiem un gaismu,” sacīja Stīvs MakKarijs par Rio veikto fotosesiju Pirelli kalendāram. „Misija ir atrast gaismu, pareizo dienas laiku, pareizo vietu, un tad likt tam strādāt. Gaisma ir viss.”

Autors: Pauls Teru (Paul Theroux)

Interviju ar fotogrāfu lasiet šeit

Vairāk informācijas par Pirelli 2013. gada Kalendāru lasiet šeit

Vairāk informācijas par Pirelli 2013. gada Kalendāra prezentāciju meklējiet šeit

Vairāk informācijas meklējiet Pirelli Kalendāra mājas lapā


http://www.pkp.lv